29 septembris, 2016

Stāstu krājums "Mēs. XX gadsimts"

Rudens ir iesācies, esmu ierauta darbos un idejās, taču man vēl ir saglabājies parāds no vasaras noslēguma - stāstu krājums "Mēs. XX gadsimts". 
Pavisam godīgi varu pateikt, ka par šo krājumu pirmoreiz dzirdēju tikai tad, kad jau bija izdotas pirmās grāmatas no grāmatu sērijas "Mēs, Latvija. XX gadsimts". Kāpēc tik vēlu? Kas to lai zina, taču labāk vēlu, nekā nekad. 

Grāmata iesākas ar diviem priekšvārdiem. Viens no tiem pieder grāmatas idejas autorei Gundegai Repšei, kura dalās savās pārdomās par šāda stāstu krājuma nepieciešamību, savukārt otrs priekšvārds atspoguļo literatūrzinātnieka Valtera Nollendorfa pārdomas par to, kāpēc vēstures atdzīvināšana literatūrā ir tik būtiska. Un ziniet, ja priekšvārds ir tik brīnišķīgs, tad tāda pavisam noteikti ir arī grāmata. Par to es biju pārliecināta pirms stāstu lasīšanas un pārliecinājos pēc to izlasīšanas. 

Kā uzskata V. Nollendorfs, nav jābaidās vēsturi stāstīt kā stāstu, jo mēs paši esam tās daļa. Vēsture nav tikai sausi fakti, tie esam mēs. Katrs ar savu stāstu, savu pieredzi un emocijām. Daļa lielā vēstures stāsta. "Mēs. XX gadsimts" sastāv no divpadsmit talantīgu un brīnišķīgu latviešu rakstnieču stāstiem par sievietes lomu vēstures veidošanā. Katra no rakstniecēm ar savu stāstu piešķir mazliet personiska pieskāriena lielajam vēstures kamolam, ritinot pa pavedienam vien, turklāt darot to bezgala talantīgi.

Ilze Jansone "Pieci"
Stāsta vēsturisko garšu veido valodas rotaļas, ļaujot pašai valodai kļūt par vēsturiskā laikmeta raksturotāju. 

Inga Žolude "Sarunas no frontes"
Tās tiešām arī ir sarunas, dažādi to fragmenti, pa kripatai no ātri pārmītiem vārdiem kara dunā. Un, ak vai, tur ir tik daudz visa kā - nāves, dzīvības, sapņi un cerības, pagātnes un nākotnes. 
Jāsaka, ka tieši šie pirmie divi stāsti ļoti dzīvi un konkrēti runā par vēsturi kā notikumu, turpmākie stāsti stāstu krājumā vēsturi aplūko tikai kā fonu, izmantojot to tikai laika posma raksturošanai, ne atspoguļošanai. 

Andra Neiburga "Kur es esmu"
Šis stāsts ļauj izjust vēsturi tai raksturīgajās detaļās, tā laika ikdienai/dzīvei raksturīgajos sīkumos. Ļoti brīnišķīgi aprakstītas attiecīgajam laika posmam raksturīgas detaļas, brīnišķīgi uzburta vēsturiskā noskaņa. 

Kristīne Želve "Subretes dienas" 
Mazāk simpātisks stāsts par iepriekšējiem, taču arī šis stāsts vēsturi atspoguļo caur cilvēku ikdienu un pārdomām par tā brīža tagadni un nākotni. Vēstures elpa ietīta vēstulēs, kurās nereti tika izstāstīts it viss. 

Nora Ikstena "Paradīzes āboli"
Viņa prot rakstīt tik skaisti! Šoreiz par to, kāds vēsturiskam notikumam spēks un vara pār mazā cilvēka prātu, dzīvi un turpmāko mūžu. Un par to kā paša ieceltais dievs var tevi arī izpostīt. 

Gundega Repše "Bogene"
Jā, uz šī stāsta pamatiem būvēta arī nesen iznākusī grāmata ar tādu pašu nosaukumu. Pieļauju, ka tieši tāpēc arī man šis stāsts likās simpātiskās par pašu grāmatu, jo īsa un koncentrēta versija. Repšei stāstā "Bogene" izdodas koncentrētā veidā sniegt ļoti bagātīgu un krāšņu vēstures klātesamības sajūtu. Šo stāstu ir vērts izlasīt, īpaši, ja pirms tam lasīta grāmata "Bogene". Saliek visus punktus uz "i".

Ieva Melngalve "Laimdotas atbrīvošana"
Vienkārši un glīti, ar lielu nolemtību un sāpi stāstā. Par nodevību un cilvēka centieniem izdzīvot, par vēlmi palikt latvietim, turklāt tīram.

Dace Rukšāne "Ērglis"
Par izaugšanu, paralēli notiekot kā vēsturei, tā pašai dzīvei. Par pārsteigumu man pašai, šis stāsts man ļoti patika, stāstam piemīt brīnišķīga valoda, ar kuras palīdzību radīta ļoti dzīva vēsturiskā laika glezna. Turklāt, kaut kā pavisam forši šķita, ka stāsta darbība norisinās manā pilsētā, Liepājā. 

Andra Manfelde "Saules pulksteņa protokols"
Pārlieku daudz bagātības ielikts teksta skaistumā un autentiskumā, zaudējot paša teksta sižetu un jēgu. Žēl, mazliet piedzīvoju vilšanos. 

Maira Asare "Ilgā klusā sezona"
Šis bija blāvi un bez īpašas sižeta līnijas, tikai liela kaudze ar literāri glītiem vēstures faktiem. Bet varbūt es vienkārši nepareizi uztvēru autores ideju vēstures atspoguļojumā. 

Laima Muktupāvela "Krusttēvs un brāļi, dūmi un zelts"
Raibi un bagāti atspoguļots vēsturiskais mirklis. Ļoti interesants stāsts.

Visnotaļ bagāts un skaists stāstu krājums, daudzveidīgu vēsturisko atmiņu, pieredžu un iespaidu pilns. Tiešām iesaku izlasīt, nenožēlosi.

Vērtējums: 4,5/5.