22 aprīlis, 2017

"Nebaidies / Don`t be scared", Āris Birze

Mani vienmēr ir fascinējusi cilvēku vēlme doties svešumā, lai meklētu sevi. Tikpat interesanta ir likusies Indijas kā galapunkta izvēle šādiem meklējumiem. Man vislabāk šādās reizēs prāts un sirds attīrās esot dabas tuvumā, mežā vai pie jūras, dodoties garās un enerģiskās pastaigās, kuru laikā iespējams nevien sevi izjaukt, bet arī salikt atpakaļ, nu jau jaunā kārtībā. Taču kā saprotu, ir cilvēki, kuriem ar Latvijas dabas spēku vien ir par maz, tāpēc nepieciešamas svešas valstis un tikpat svešas kultūras, lai atjaunotos un atrastu ceļu pie sevis.  

Sevis meklējumos devās arī grāmatas "Nebaidies / Don`t be scared" autors Āris Birze.  Viņš ir jauns vīrietis, kuru nodarbina dažādi jautājumi par pasauli, tās kārtību un sevi pašu. Atbildes uz sevī rastajām neskaidrībām viņš cenšas atrast Rišikešā, Indijā, meditējot, esot klusās pārdomās ar sevi un šīs pārdomas piefiksējot, lai vēlāk tās apkopotu grāmatā  "Nebaidies / Don`t be scared". 

"Nebaidies / Don`t be scared" ir izlasāma paralēli divās valodās, angļu un latviešu, jo tās autors savas piezīmes reizumis veicis kā vienā, tā otrā valodā (visas piezīmes iekļautas pilnā apjomā kā latviski, tā angliski). Grāmata veidota kā dienasgrāmata, taču vietumis dienasgrāmatas rimto ritmu pārtrauc pašpalīdzības grāmatām raksturīgi teksti. Jāsaka, ka grāmata noteikti nav nekas literāri izcils, bet pavisam noteikti tāds arī nav šīs grāmatas mērķis. Autors vienkārši vēlas ar savu piemēru iedrošināt citus jaunus cilvēkus nepieņemt pasauli tāda kāda tā ir, bet veidot to pašiem. Mazliet žēl, ka grāmatā ir absolūti maz informācijas par pašu Indiju, kas mani būtu interesējusi stipri vairāk par autora sniegtajiem pašizaugsmes manifestiem, taču arī tos lasīt bija interesanti. Dažas no grāmatā iekļautajām domām vedināja arī mani pašu uz pārdomām, kas, pieļauju, ir vistiešākais grāmatas mērķis. Nevis tikai izlasīt par kāda jauna cilvēka centieniem izmainīt sevi, lai pārveidotu pasauli par labāku vietu, bet rosināt arī pašiem rīkoties! Lai izdodas!

02 aprīlis, 2017

Slepkavnieks Anderss un viņa draugi, J. Jūnasons

Dažkārt ļoti simpatizē nopietnu un literāri glītu literatūru atšķaidīt ar kaut ko mazāk nopietnu, pat absurdu. Jūnass Jūnasons šādam mērķim ir absolūti pateicīgs autors. Ar viņa asprātībām un mīlestību uz absurdumu iepazinos jau labu laiku atpakaļ, kad latviski iznāca viņa grāmatas "Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu un pazuda" un "Analfabēte, kas prata rēķināt", tāpēc biju patīkami iepriecināta, kad tiku pie viņa trešās asprātības "Slepkavnieks Anderss un viņa draugi (un dažs labs nedraugs)". 

Absolūti nav nepieciešams paskaidrot, par ko ir pati grāmata, jo Jūnasa Jūnasona grāmatu nosaukumi runā paši par sevi un šī grāmata nav izņēmums. Taču šoreiz šķiet, ka grāmatas sižets ir mazliet samocīts, vietām pat sasteigts, taču joprojām asprātībām un absurdām situācijām pārsātināts. 
Viena no šādām lietām, kas pārpilda grāmatas saturu ir kristietība, jo Slepkavnieks Anderss atklājis, ka slepkavošana nedod dzīvei tādu piepildījumu kā to spēj kristietība, taču uzreiz jāsaka, ka Slepkavnieka Andersa izpratne par kristietību ir stipri ačgārna. Grāmata ir caurausta ar pamatīgu ironiju, raidītu tieši kristietības virzienā, lai gan šī ironija un daudzās asprātības ir siltas un draudzīgas. Arī domāt rosinošas. 

Lasot vietām smējos, vietām raucu degunu nesapratnē, taču grāmata bija pietiekami sirsnīga, lai es gūtu vairāk prieka nekā dusmu. Lai gan jāsaka, ka šī pavisam noteikti nav Jūnasa Jūnasona labākā grāmata, iepriekšējās ir bijušas daudz interesantākas un arī asprātīgākas. 
"Slepkavnieks Anderss un viņa draugi (un dažs labs nedraugs)" ir jauka lasāmviela, lai pakavētu laiku kāda garāka pārbrauciena laikā, īpaši brīnišķīga vieglai izklaidei baudot pirmos pavasara saules starus parkā, taču nekas izcils. 

Vērtējums: 3/5