dažreiz ir tā vērts nostaigāt gar bibliotēkas plauktiem un izvēlēties kaut ko uz labu laimi. šoreiz laime bija patiešām laba, jo tā mani aizveda pie aizraujoša norvēģu autores Unni Lindelas (Unni Lindell) kriminālromāna. Unni Lindela, kā izrādās, ir diezgan atzīta autore, kura galvenokārt pazīstama ar saviem kriminālromāniem, taču raksta arī dzeju un bērnu grāmatas. autores kriminālromāns "Sapņu ķērājs" pat ir saņēmis balvu par 1999. gada Norvēģijas labāko kriminālromānu, tātad viss ir pavisam nopietni un pietiekami atzīstami.
es it kā šķietami zinu, ka Adventes laikam vajadzētu būt mierpilnam, attiecinot to nevien uz ikdienu, bet arī uz literatūru, bet es vienkārši nespēju pretoties Skandināvu literatūrai, īpaši kriminālromāniem, tāpēc lai kā pretotos, "Sapņu ķērājs" tika izņemts no plaukta un nests mājās, lai to burtiski apēstu. uztraukumam nav pamata, grāmata tiks atgriezta atpakaļ, bet sajūtu gan es paturēšu sev.
tātad stāsts sekojošs - pazūd meitene, pēc tam vēl viena un neviens nesaprot, kā tas nākas, ka abas pazudušās ir ne vien draudzenes, bet arī tiek atrastas mirušas, turklāt ar manāmi iztrūkstošām matu šķipsnām. izmeklētājam Kātu Īsaksenam ir jāizmeklē visa šī sarežģītā lieta, vienlaikus mēģinot atrisināt sarežģījumus paša dzīvē. pavedienu atrisinājumam daudz, bet tajā pat laikā neviena, nemitīgi saglabājot jautājumu - vai būs vēl kāds upuris?
iesākumā jāsaka, ka pirms lasīšanas ir jābūt apņēmības pilnam neapjukt daudzo tēlu vārdos, uzvārdos un mātes/tēva vārdos. turklāt, ņemot vērā, ka norvēģu vārdi nav nekādas Annas, apjukt ir absolūti viegli. tāpēc es pat iesākumā pie grāmatas iekšmalas pielīmēju post-it lapiņu, kur pierakstīju biežāk darbojošās personas un to lomu romānā, lai nepazaudētos starp vārdiem, kamēr vēl neesmu tikusi līdz noziegumam. ja ir atrasts veids, kā sadzīvot ar ārkārtīgi daudzajiem tēliem un to vārdiem, tad grāmata aizrauj ar notikumu daudzveidību un līdz pēdējam mirklim neizprotamo risinājumu.
intriga saglabājas līdz pašām grāmatas beigām, ik pa laikam ļaujot man klusībā pie sevis turēt aizdomās ikvienu. meistarīgi un aizraujoši.
liekas burvīgi, ka autore nav uzskatījusi par nepieciešamu attēlot galveno izmeklētāju Kātu Īsaksenu kā pārcilvēku, kas ir raksturīgi lielai daļai kriminālromānu autoru. tā vietā izmeklētājs ir cilvēks, kura dzīve ir samežģījusies vairāk nekā šķietami neatrisināmā izmeklēšanas lieta. izmeklētāja cilvēciskais vājums un iekšējā cīņa ar dēmoniem grāmatai piešķir īstumu un vairāk dramatisma nekā pašas slepkavības.
paralēli izmeklētāja dzīvei un cīņai ar slepkavību izmeklēšanu, autore burvīgi atspoguļo arī notikumos iesaistīto personu pārdomas un izjūtas, neaizmirstot arī par pašas slepkavas nodomu un emociju atspoguļojumu. dažbrīd gan, jāatzīst, autore ir mazliet pārcentusies ar tēlainiem izteikumiem, kuri starp slepkavību izmeklēšanas un sadzīves sīkumu aprakstiem liekas kā no citas pasaules vai vismaz kā piederīgi citam stāstam. bet tas nav tik traucējoši kā iesākumā liekas.
kopsummā ņemot, grāmata ir tiešām ļoti laba un aizraujoša, iesaku ikvienam skandināvu literatūras aizrautīgam fanam. es pavisam noteikti centīšos atrast un izlasīt vēl kādu viņas grāmatu.