Pirmoreiz ar Vizmas Belševicas grāmatām par Billi sastapos bērnībā, kad apguvusi lasītprasmi kāri mielojos ar visām vecumam vairāk vai mazāk atbilstošajām grāmatām vecāku grāmatplauktā. Belševicas "Billi" mamma man iespieda rokās vairāk kā pirms piecpadsmit gadiem, sakot, ka šī varētu būt vērtīga lasāmviela. Savu tā brīža sajūsmu pēc izlasīšanas atceros vēl šodien. Tāpēc lasīt Billi atkārtoti bija kā mēģinājums mazliet atgriezties bērnībā un izgaršot to skaistumu no jauna, nu jau caur pieaugušā izjūtām.
Šogad rit Vizmas Belševicas 85. jubilejas gads, kad viņas triloģija "Bille" iznāk jau trešo reizi. Pirmoreiz "Bille" tika izdota 1996. gadā izdevniecībā Jumava, pēc tam 2004. gadā to atkārtoti izdeva apgāds Atēna un nu, 2016. gadā, šo triloģiju izdod apgāds Mansards. Grāmata "Bille un karš" ir triloģijas otrā grāmata, kura iepriekš ir zināma ar nosaukumu "Bille dzīvo tālāk". Iesākumā jāsaka, ka šī grāmata ir vizuāli brīnišķīga, domāju, Vizma Belševica lepotos ar šādu grāmatas izskatu, jo tas ir pārdomāts, saskaņots un, kas pavisam jauki - tajā ir iestrādāta grāmatas dizainam pieskaņota grāmatzīme!
Lai gan "Bille un karš" ir triloģijas otrā grāmata, tā, manuprāt, ir uzskatāma par pilnīgi patstāvīgu mākslas darbu arī bez citām triloģijai piederošajām grāmatām. "Bille un karš" lēniem un vērīgiem soļiem ieved lasītāju vācu okupētās Latvijas ikdienā. Karš ir smaga tēma, turklāt ierasti tiek pasniegta drūmi, taču Belševica ir metusi visu smagumu pie malas, ļaujot kara atnākšanas grūtības apzināt caur bērna prātu, izjūtām un pārdzīvojumiem. Belševica prot par lielām sāpēm rakstīt ar pārpasaulīgu gaišumu un vieglumu. Joprojām Bille dodas pie Mīļotantes uz laukiem dzīvoties pa pļavām, joprojām apmeklē skolu, kur blēņas mijas ar pieaugušajam raksturīgu apdomību .. Billes bērnišķīgā un naivā daba ļauj neuztvert kara tuvošanos kā traģēdiju, taču pat neskatoties uz vieglumu un gaišumu, kas caurvij grāmatas valodu, neizbēgami nākas sastapties arī ar milzīgām sāpēm un smeldzi. Bez liela traģisma lasītājs tiek mudināts domāt par smagumu, kāds bijis jāpiedzīvo kā pieaugušajam, izprotot kara tuvošanās nopietnību, tā bērnam, kuram viss iesākumā liekas kā neizprotama pieaugušo radīta spēle. Grāmata ļauj iepazīt bērna izbrīnu par pilsētu, kas izmainās arvien vairāk, par cilvēkiem, kuri iet pa bruģēto ielu ar grūtsirdības nospiestiem pleciem un dzeltenu zvaigzni uz mēteļa piedurknes vai neparedzēti pazūd no redzesloka, par bieziem aizkariem, kas priekšā logam aiz kura slēpjas nāve ..
Vērtējums: 5/5. Šo ir jāizlasa vismaz vienreiz dzīvē, bet ja rodas iespēja izlasīt mazliet vairāk par vienu reizi, obligāti jādara arī tas. Grāmata, kura savu aktualitāti un literāro vērtību nezaudēs nekad!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru