Skugabaldrs/ Ēnu lapsa, Sjouns

Man šķiet, ka dažkārt grāmatas iesākumā savaldzina ar savu vizuālo izskatu un tikai pēc tam pamazām ļaujot novērtēt arī tās saturiskās kvalitātes. Jau tad, kad ieraudzīju Sjouna grāmatas "Skugabaldrs/ Ēnu lapsa" reklāmfotogrāfijas, sapratu, ka šis būs kaut kas brīnišķīgs. Un tad, kad beidzot turēju šo islandieša tekstu rokās, man atlika tikai labpatikā nopūsties no tā skaistuma. Šai grāmatai tiešām ir trakoti glīts noformējums.

Bet nu par pašu grāmatu "Skugabaldrs/ Ēnu lapsa". Tā ir patiešām neliela, taču ārkārtīgi piesātināta lasāmviela, kurā mijas Islandes mežonīgā daba (ak, cik Sjouns niansēti un detalizēti to apraksta) ar cilvēka alkām gūt varu pār dabu un līdzcilvēkiem .. un to neiegūt.

Sjouns vienā pavisam nelielā grāmatā ir pamanījies prasmīgi apvienot divus paralēlus sižetus, kuri veiksmīgi sevī ietver arī mazliet eksistenciālu un filozofisku pārdomu.
Mācītājs Baldrs 1883. gada ziemas spelgonī dodas lapsas medībās ar neatlaidīgu mērķi iegūt tās kažoku. Tikmēr Fridriks prāto par nākotnes plāniem un nejaušā meitenes Abas sastapšana nes viņam pārliecību, ka uz dzīvi ir iespējams skatīties arī neparastāk. Katrs no šiem notikumiem tiek aprakstīti absolūti atšķirīgā stilā, ne jau velti šī grāmata ir dēvējama par tautas pasaku. Šajā pasakā satiekas mītiskais un mistiskais ar cilvēcisko. Un ir tik pārsteidzoši, ka tulkotājam Denam Dimiņam izdevies nevien saglabāt teksta dziļumu un pamatīgumu, bet arī radīt islandisko sajūtu tajā.

"Skugabaldrs/ Ēnu lapsa" ir brīnišķīga lasāmviela, kura nevien aizved uz 19. gadsimta Islandi, bet ieved arī piesātinātas un niansētas literatūras pasaulē. Pat ja lasot pirmos grāmatas teikumus ir sajūta, ka tas būs kas neizprotams un pārlieku mistisks, teikumu pa teikumam teksts ļauj acu priekšā radīt neaizmirstamu un piesātinātu ainavu.