Ja rokās nonāk skandināvu kriminālromāns, tad nešaubīgi var ķerties tā baudīšanai (jā, tieši baudīšanai, ne lasīšanai vien), jo skandināvu romāns ir kvalitātes zīme. Vismaz manās kriminālromānu mīlošā lasītāja acīs.
Irsa Sigurdardotira (Yrsa Sigurðardóttir, dz. 1963) ir pasaulē atzīta islandiešu kriminālromānu rakstniece, viņas darbi ir tulkoti un izdoti vairāk nekā 30 valodās. Pagaidām romāns "DNS" ir vienīgais viņas romāns, kas izdots latviešu valodā. To no islandiešu valodas tulkojusi Inga Bērziņa.
Tieši tāpēc, ka iepriekš par Irsu Sigurdardotiru neko nebiju dzirdējusi, grāmata šķita bezgala intriģējoša, taču vēl interesantāku to padarīja arī tās vizuālais noformējums, kuram, kā vēlāk atklājās, ir zināma nozīme. Kāda, to var noskaidrot tikai izlasot pašu grāmatu.
Kādā Reikjavīkas namā tiek atrasta nežēlīgi nogalināta sieviete. Šīs slepkavības lieciniece ir nogalinātās sievietes septiņgadīgā meita, kura atsakās runāt par redzēto. Slepkavības izmeklēšanā iesaistās izmeklētājs Huldars un psiholoģe Freija, abu sadarbība neizpaliek bez konfliktiem un aizdomām, kuras tiek raidītas vienam otra virzienā. Izmeklēšana kļūst arvien sarežģītāka, kad tiek ziņots par vēl kādu, ne mazāk nežēlīgu slepkavību.
Psiholoģes neuzticība policijai, sarežģījumi policijas darbā un jau par kriminālromānu klasiku kļuvusī depresīvā izmeklētāja personība piešķir stāstam papildus slāņus jau tā sarežģītajām un šķietami nesaistītajām slepkavības izmeklēšanām. Nevar nepieminēt arī attiecības starp psiholoģi un izmeklētāju, jo izrādās abu tikšanās izmeklēšanas sakarā nebūt nebija pirmā, viņi jau izrādījās iepriekš pazīstami .. Romāns ir intrigu pilns, vienai aizraujoša detaļa seko nākamajai, savērpjot stāstu neticami aizraujošā piedzīvojumā, kurš, lai arī grāmata ir diezgan bieza, ir izlasāms necerēti ātri. Lūk, ko paveic aizraujošs sižets un plūstoša valoda (tur noteikti ir zināma pateicība tulkotājas darbam).
Kā jau to ļauj noprast grāmatas nosaukums, DNS ir galvenais grāmatas sižetu virzošais motīvs. Taču tas atklājas tikai pašā romāna noslēgumā, kur autore savelk kopā stāsta fragmentus vienotā veselumā, ļaujot lasītājam iegūt pilnu nozieguma gaitas un motīvu ainu. Rakstniece vairākkārt romānā iekļauj dažādas detaļas, kurām ir būtiska loma kā nozieguma atrisinājumā, tā slepkavas personības atklāšanā, taču tajā pašā laikā autore ar lielu aizrautību ved lasītāju pa dažādiem maldu ceļiem, atrisinājumu pataupot romāna noslēgumam.
Romāns ar neatslābstošu tvērienu tur lasītāju pie sevis, ļaujot kvalitatīvi un aizrautīgi piedzīvot literatūru kā izklaidi. Ja nebaida asinis, noziegumi un tumši noslēpumi, šis ir vislabākais veids kā vienlaikus atpūsties un tajā pašā laikā mazliet piedzīvot aktīvu prāta darbību, cenšoties atrisināt noziegumu vēl pirms to paveicis izmeklētājs Huldars un psiholoģe Freija. Ne mirkli nebija jāpiedzīvo vilšanās, jo sižeta virzība, spriedze un nozieguma izmeklēšanas fons cieši turēja manu interesi no pirmās līdz pēdējai lapas pusei. Nu labi, pēdējās lapas pusēs sajutu autores vēlmi visu šo pasākumu noslēgt, neizbēgami, jo visam brīnišķīgajam reiz pienāk beigas.
Iegooglēju, rakstnieces darba spējas ir raženas, viņas pūrā ir vairāki kriminālromāni, kuri, ceru, kādreiz piedzīvos dienasgaismu arī šeit, Latvijā. Būtu forši, ja tulkotāja Inga Bērziņa jau būtu ķērusies klāt nākamajam tulkojumam. Jo, ja Irsa Sigurdardotira visus romānus attīsta tādā kvalitātē, kā "DNS", mums noteikti vajag vēl. Tieši tik aizraujošai jābūt izklaidei ar grāmatu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru