Alise Manro "Dārgā dzīve"

Ir iespējams, ka stāsti, kas bija ietverti Alises Manro grāmatā “ Dārgā dzīve” ir tieši tādi stāsti, kādus es lasu labprāt, jo stāstus vispār kā tādus es nevēlos lasīt tieši tā iemesla dēļ, ka kaut kas liels tiek ielikts pāris rindkopās. Protams, nevar nepieminēt reizes, kad nekas arī tiek ielikts pāris rindkopās un nosaukts par stāstu. Tad ir pavisam bēdīgi. Taču šoreiz bēdīgi nebija nemaz, jo “Dārgā dzīve” bija pilna ar stāstiem par visvērtīgāko, kas mums ir – dzīvi.

Grāmata,  kura sniedz ieskatu vairākās dzīvēs, kas ir vārdiem neaprakstāmi dažādas, pilnas sāpju, prieku, sapņu un lēmumu. Dažbrīd, lasot šos stāstus, radās sajūta, kā lūkojoties daudzstāvu namu logos. Arī šie logi un katra dzīvokļa sienas slēpj sevī kādu stāstu, cilvēcīgu un īstu. Tieši tas ir grāmatas lielākais trumpis – tā ir par patiesību, pat ja arī izdomātu.

Galvenokārt grāmatas stāstiem vijas cauri it kā šķietami nenozīmīgs, taču svarīgs motīvs, manuprāt, - viss ir neparedzams, kā dzīve, tā pieņemto lēmumu sekas.

Jāuzteic arī Silvijas Brices burvīgais tulkotājas darbs, kas ir tiešām mākslas darbs pats par sevi, grāmatas pievienotā vērtība. Un vēl, laikam ritot esmu atklājusi, ka Zvaigzne ABC sākusi izdot tiešām foršas grāmatas, tā tik turpināt!

“Cilvēkiem ir domas, kuras viņi negribētu domāt. Tā dzīvē notiek.”