Būt pusaudzim nav viegli, jo ir sajūta, ka pasaule griežas netaisnīgi ātri, pret tevi vēršot visas savas likstas, pat neskatoties uz to, ka dažkārt lielākā daļa bēdu ir pašizdomātas. Tas ir grūts posms cilvēka attīstībā, tāpēc arī emocijas ir bangojošas un viļņojošas kā jūra vētras laikā.
Henrika Andersone caur šo grāmatu ir centusies pietuvoties tuvāk pusaudžu pasaulei, mēģinot izprast un atvieglot pusaudžu vecuma rūpes un raizes. Par pamatu grāmatai autore ir izmantojusi savas cītīgi rakstītās dienasgrāmatas (runā, ka to esot ļoti daudz) un pati savu pusaudža laika pieredzi un pārdzīvojumus. Simpātiski, ka autore nav baidījusies atgriezties šajā sarežģītajā laika posmā, lai to aprakstītu.
Arī Emma Glorija viļņojas un bango, cenšoties tikt galā ar pirmajām iemīlēšanās emocijām, ar klavieru skolotāja seksuālo interesi par viņu, ar šķirtajiem vecākiem un nenoturīgajām emocijām. Arī draudzība ir Emmas Glorijas sāpīgais punkts, jo tā ir tikpat nenoturīga kā solījumi par to rūpēties. Un kā mēs visi to zinām, nav nekā noturīgāka par pusaudža iedomām, ka pats spēj atrisināt radušās problēmas. Emmai Glorijai šķiet, ka viņa vislabāk zina kā atrisināt visu to, kas notiek viņā pašā un viņas dzīvē, taču ātri vien nākas saprast, ka viņas problēmu risināšanas metodes tās nevis atrisina, bet rada vietā vēl citas.
Jāsaka godīgi, ka man pašai riebās pusaudzes gadi, tāpēc arī ir tik grūti izjust patīkamu empātiju pret Emmu Gloriju viņas pārdzīvojumos. Taču ir saprotama viņas vēlme būt piederīgai, saprastai un atbalstītai, lai gan ar savu esību un izturēšanos viņa signalizē tieši pretējo.
Lai arī man bija grūti šo grāmatu lasīt, es tomēr domāju, ka pusaudžiem ir vērtīgi to izlasīt, lai saprastu, ka viņi nav vieni ar saviem pārdzīvojumiem, turklāt ne vienmēr pie notiekošā ir vainojami tieši viņi paši.
Visvairāk no šīs grāmatas man patika ieraksti Ilgu grāmatā. Tā ir pierakstu klade, kurai Emma Glorija nebaidās uzticēt savas patiesās izjūtas un pārdzīvojumus. Caur Ilgu grāmatu Emma Glorija sarunājas ar savu iedomu draugu Sesīliju, kuru viņa sajūt kā daļu sevis. Manuprāt, caur Sesīliju tiek realizēta Emmas Glorijas iekšējā nepieciešamība pēc dumpinieciskas pašizpausmes. Katram pusaudzim ir sava Sesīlija, taču sadzīvot ar katru no šīm būtnēm ir grūti.
Vērtējums: 3,5/5.
Foto no interneta aizraujošajām dzīlēm.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru