Dažkārt bibliotēkas plaukts ar grāmatu jaunumiem mani tik ļoti sagūsta, ka netieku no tā prom, kamēr neesmu tikusi pie kaut kā, ko nemaz neesmu plānojusi lasīt. Tā notika arī šoreiz.
Grāmatas "Ja es palieku" galvenā varone Mia ir septiņpadsmit gadus veca, dzīvo brīvdomātāju ģimenē, mazais brālis viņu tur gandrīz vai dieva vietā. Draugs Ādams dievina Miu pat par spīti viņas pašas šaubām, lai gan viņi ir tik atšķirīgi kā diena un nakts. Mīlestība Mias virzienā plūst no visām pusēm, taču neskatoties uz to, viņa tik un tā jūtas bezgala atšķirīga no savas mākslinieciskās ģimenes un drauga. Mia kaļ milzīgus nākotnes plānus saistībā ar klasisko mūziku, nododas nemitīgiem čella treniņiem un šķiet, mīl to pat vairāk par sevi pašu. Taču kādā viegli sniegotā dienā viņas dzīve apmet kūleni un nostāda Miu izvēles priekšā - padoties liktenim un mirt vai palikt, lai cīnītos ar zaudējumiem un iespējamām uzvarām.
Šī noteikti ir ideāla vasaras lasāmviela dzīvi un piesātinātu emociju alkstošiem jauniešiem. Grāmata ir bagāta ar piesātinātām emocijām, tajā pat laikā ir arī pietiekami īsa un koncentrēta, lai to varētu izbaudīt pludmales apmeklējuma laikā. Netrūkst ne pārdzīvojumu, ne pārdomu, arī nemitīgi uz priekšu dzenošais sižets uztur lasīšanas garu.
Grāmatas sižets ir interesants, taču mani garlaikoja tās izpildījums. Jāatzīst, ka es laikam esmu par vecu un nopietnu šāda tipa literatūrai. Viss šķita pārlieku naivi un steidzīgi, trūka lielākas autores iedziļināšanās stāsta tēlu raksturos. Bija grūti prātā veidot tēlus, jo tiem trūka pienācīga autores apraksta, manuprāt, acu un matu krāsa ir nepietiekami kritēriji pienācīgai tēla vizualizēšanai. Tāpat arī dažbrīd likās, ka sižets jau ir manīts kaut kur iepriekš - puisis brīvdomātājs iemīlas uzcītīgajā un kārtīgajā meitenē, esība ārpus sava ķermeņa .., jālasa pašiem, citādi sanāks vien tāda priekšā teikšana.
Tomēr grāmatā ir kāda būtiska nianse, kura arī ir galvenais stāsta mērķis. Miai nemitīgi jācīnās ar pareizās izvēles izdarīšanu, viņa vēlas lai kāds cits pieņem lēmumus viņas vietā, taču neviens to negrasās darīt. Miai pašai jāatbild par saviem lēmumiem un pieņemto lēmumu sekām. Tieši tāpēc arī tik ļoti šo saredzu kā jauniešu literatūru, viņiem lēmumu pieņemšana nepieciešama ik uz soļa, turklāt būtiska, pašiem to neapzinoties. Jauniešu lēmumu pieņemšanai varbūt nav nekāda sakara ar esību uz nāves sliekšņa, bet tiem tik un tā ir tendence iespaidot turpmāko dzīvi. Tāpēc vien ir vērts šo grāmatu lasīt, tā iedrošina uz pārdomām, iespējams palīdzot pat pie izšķirošiem lēmumiem ..
"Tagad es saprotu, ka mirt ir viegli. Dzīvot ir grūti."
Vērtējums - 3/5.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru