Dž. Vorsa "Darba nama ēnas"

Jāsāk ar to, ka man ir tāda diezgan savāda interese par medicīnu, jo to praktizēt es neuzskatu par nepieciešamu, toties ar vislielāko apetīti izlasu un apskatu visu, kas ir saistīts ar medicīnu. Tāpēc tas nebija nekas pārsteidzošs, ka ieraugot bibliotēkas plauktā Dženiferes Vorsas grāmatu "Izsauciet vecmāti", biju vairāk kā lielā sajūsmā par saistošu lasāmvielu, īpaši, ja tā ir ar autobiogrāfisku raksturu. 

"Izsauciet vecmāti" es izlasīju vienā elpas vilcienā un biju sajūsmā par 50-to gadu Anglijas dzīves attēlojumu un vēl vairāk par tā laika vecmātes ikdienas darbu. Grāmata bija tiešām aizraujoša un acīmredzami pieprasīta, tāpēc var saprast grāmatas autores vēlmi tā teikt "pavilkt slavas mirkli garāku", izdodot vēl vienu grāmatu "Darba nama ēnas". Un šeit jau vairāk nav iespējams dziedāt tādas slavas dziesmas kā pirmajai grāmatai.

Grāmata "Darba nama ēnas" sniedz ieskatu 50-to gadu Londonas nabadzīgo iedzīvotāju ikdienā un darba namu sadzīvē, kas bija sava veida mūsdienu sociālās mājas, tikai ar mērķi cilvēkus nevien izmitināt, bet arī nostrādināt pēc pilnas programmas. Tēma visnotaļ interesanta, taču ir savi bet.

Pirmkārt, grāmatas nosaukums ir ļoti maldinošs, jo grāmatas lielāko daļu sastāda Nonātu nama darbinieku likteņi un tāda tēma kā darba nami parādās tikai vietām, ļoti minimāli sniedzot ieskatu par paša nama nozīmi un funkcijām. Otrkārt, tematiski grāmata liekas kā romāna "Izsauciet vecmāti" aizkadra piezīmes, iztiekot bez pirmajā grāmatā esošajiem dzemdību stāstiem. Iespējams, ja iesākumā abas grāmatas būtu apvienotas vienā, būtu izdevies viens vareni biezs, bet aizraujošs romāns. Bet nu ko padarīsi, pēc kara, tā teikt, visi gudri. 

Taču neskatoties uz nepilnībām, ir arī pozitīvas iezīmes, kā piemēram bezgala jaukā un vieglā grāmatas valoda. Arī dažādie sadzīves fakti no 50-to gadu Anglijas ikdienas dzīves ir interesanti un aizraujoši.