starp visiem maniem mēģinājumiem jebkad uzsākt lasīt kaut ko no tā dēvētās klasikas, viss ir beidzies ar sakāvi. man bija radies iespaids, ka tieši tāpēc esmu dzimusi tad kad esmu, lai lasītu to, kas piestāv un ir aktuāls mūsdienām. taču, acīmredzot, kaut kad jau no tām mūsdienām nogurst arī un smalko telefonu un savstarpējās nesarunāšanās laikmetu gribas nomainīt pret diezgan paskarbu pagātnes patiesību, kad ūdens tik viegli neplūda pa ūdens krānu un bērni uzskatīja, ka vecāki ir cieņas vērti. pavisam nesen piedzīvoju šo klasikas kāri, lai gan beidzot vidusskolu biju pārliecināta, ka nekad vairāk nelasīšu neko tik garlaicīgu un skumju. izrādās, ka garlaicīgs ir tikai tas, kas obligāts. un kā senais latvietis jau izsenis ir apgalvojis - starp sēnalām ir arī graudi, tātad kaut kas pavisam labs.
izbeidzoties maniem e-grāmatas krājumiem, secināju, ka laiks iemēģināt Regīnas Ezeras "Aka" (1972.), kas savu kārtu gaidīja jau ilgi. iesākumā es biju diezgan skeptiski noskaņota, bet grāmatas valodā bija kaut kas viegls un dzirkstošs, ka lasīšanu gribējās turpināt. laikam šī bija viena no reizēm, kad es grāmatu lasīju it visur un jebkurā brīvā mirklī. it kā jau tieši tāpēc arī e-grāmatas formāts ir tik ērts, ka tā ir viegla, turklāt ļoti ērti izmantojama un pateicoties R. Ezerai, es to lasīju pat ejot no darba uz mājām. jāsaka gan, ka pārvietoties lasot ir mazliet izaicinoši, jo ceļā var gadīties dažādi šķēršļi, bet "Aka" bija tik burvīgi raiti lasāma, ka es biju gatava saskarties ar grūtībām.
šī bija tiešām burvīga grāmata par salauztiem likteņiem un mēģinājumu dzīvot tālāk. sarakstīta viegli ritošā un tiešām dzīvā valodā, dažbrīd pat pārsteidza, cik patīkami uz mani iedarbojās jūtami vēsturiskais valodas lietojums, taču jāsaka, ka grāmata, neskatoties uz savu izdošanas gadu, ir pietiekami aktuāla arī mūsdienu cilvēkam. autores apskatītās attiecības starp ģimenes locekļiem un kaimiņiem bija patiesas un īstas, nemēģinot radīt kādu saulaino pasauli, bet mēģinot caur tēliem parādīt pasauli tādu, kāda tā ir patiesībā, ja cilvēkiem nākas saskarties ar grūtībām. spilgti uzsvērta sadzīvošana ar sekām, Ričam nonākot cietumā un atstājot savu ģimeni un māti vienus ar lielu saimniecību, pagātnes atmiņām un sāpēm par netaisnību un pieļautajām kļūdām. taču pie jebkurām šķietamām bezizejām ir jāmeklē izeja, ko ļoti apņēmīgi dara autores veidotie galvenie tēli - Laura un Rūdolfs, un šie abi tēli ir tiešām krāšņi, jo spēj lasītājā raisīt visdažādākās izjūtas, sākot no riebuma līdz pat milzīgai līdzjūtībai. emocijas, manuprāt, ir viena no lietām, kas lasot ir jāpiedzīvo visā krāšņumā un "Aka" ir viena no tām grāmatā, kas emocijām pierimt neļauj ne mirkli.
pēc grāmatas izlasīšanas es secināju, ka pēc "Aka" motīviem ir radīta arī filma "Ezera sonāte", kura, liekas, tagad būs manā obligāti jānoskatās filmu sarakstā. vienmēr ir interesanti salīdzināt pašas fantāzijā radītos tēlus un vidi ar to, kādu to ir redzējis filmas režisors. tad nu redzēsim, kurš uzvarēs. taču vienu es varu pateikt pavisam droši, šī grāmata ir brīnišķīgs sākums manas latviskās klasikas intereses atmodināšanai.
"Ar precēšanos; zin, ir tāpat kā ar lēkšanu aukstā ūdenī. Jāmetas iekšā, tā teikt, bez domāšanas. Sāksi mīņāties, sāksi punktierēt un študierēt, pagalam ir. Nevari vairs ielēkt ne par kādu naudu."
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru