ir tāds prieks ar tevi, Murakami, atkal sastapties pēc diezgan ilga pārtraukuma! liekas, es atkal esmu gatava lasīt un pārlasīt Murakami grāmatas, tāpat arī liekas, ka kopš pēdējās reizes, kad lasīju viņa darbus, mainījusies esmu ne vien es, bet arī pats Murakami. šobrīd ir spēcīga sajūta, ka "Bezkrāsu Cukuru Tadzaki un viņa svētceļnieka gadi" ir īstā izvēle, ar kuru atsākt draudzību ar Murakami darbiem, jo grāmatas stāstā aprakstītā draudzības tēma man ir tuva tieši līdzības dēļ. un stāsts ir pasniegts burvīgā manierē.
pieci draugi, kuriem liekas, ka viņu draudzība ir stipra un mūžīga, pēkšņi saprot, ka kaut kas nav kā nākas un Tadzaki tiek atstāts viens, ar savām domām, bez draugiem un paskaidrojumiem, kāpēc viss notiek kā notiek. kā jau šādās situācijās, kad cilvēks paliek viens, uzmācas eksistenciālas domas, jāpiedzīvo cīņa pašam ar sevi un par sevi. taču Tadzaki pēc sešpadsmit gadiem, kas pavadīti strādājot un cenšoties sadziedēt aizvainojumu par draudzības noraidījumu, tomēr tiek mudināts noskaidrot, kāpēc šī draudzība tik spēji beigusies. un grāmatas gaitā viss tiešām noskaidrojas, turklāt pietiekami raitā un interesantā veidā.
galvenais varonis, kā jau Murakami darbos ierasts, ir vienpatis, ar savām dīvainajām iedomām un neticību par savas esības vērtību. šajā tēlu vientulībā un nospiedošajā gaisotnē ap viņiem ir kaut kāda savdabīgi piesaistoša maģija. laikam tāpēc vien tik ļoti izbaudu Murakami darbus, tajā visā ir kaut kas šarmants.
Haruki Murakami vienmēr ir bijis mistisks sava vēstījuma veidošanā, turklāt es ticu, ka katrs lasītājs viņa sniegto mistisko gaisotni izprot savādāk, taču šoreiz rakstot grāmatu, Murakami ir bijis mazliet mazāk mistisks nekā citas reizes. stāstā tiešām bija cilvēkvārdi, loģisks un raits notikumu ritējums un tāda lielāka turēšanās pie zemes, nekā iepriekšējos darbos. ārkārtīgi dažādi attēlota pasaule, iekšējie pārdzīvojumi, tomēr cenšoties saglabāt ritmu - mierīgu un mazliet paredzamu notikumu ritējumu.
pāris vārdos sakot, šī bija grāmata par sevis meklējumiem, zaudējumiem un atradumiem, visam notiekot caur ikdienas paradumiem, kaislībām, sapņiem un nejauši iepazītiem ļaudīm.
man grāmata ļoti patika, tāpēc to noteikti iesaku izlasīt arī citiem Murakami faniem un nefaniem. valodas raituma un viegluma dēļ grāmata ir absolūti burvīga, nepastāv iestrēgšana lapaspusēs.
"cilvēka sirds ir naktsputns. tas kaut ko klusi gaida un, kad pienāk īstais brīdis, pagriežas un taisnā līnijā lido prom."
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru