06 novembris, 2016

"Norakstītie", I.Raščevska

Noslēpumains grāmatas noformējums ne vienmēr nozīmē arī noslēpumainu saturu, īpaši tad, ja grāmatas nosaukums ir ļoti skaļš un liek izjust savdabīgu nolemtību. 

Par Ilgas Raščevskas grāmatu "Norakstītie" biju dzirdējusi jau iepriekš, tāpēc tad, kad radās iespēja to izlasīt (liels paldies izdevniecībai Zvaigzne ABC par grāmatas eksemplāru), nedomājot ķēros tai klāt, lai iepriekš izjustās noslēpumainības vietā sastaptos ar milzīgu atklātību, sīkumainību detaļās un tiešumu.

Grāmatas autore I.Raščevska daudzus gadus aizvadījusi strādājot par sociālo darbinieci, ikdienā palīdzot un atbalstot dzīves nogurdinātus un apjukušus cilvēkus, tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka pieredzei un iespaidiem krājoties, tapusi šī grāmata, kuras galvenie varoņi ir gluži šādi ļaudis - noguruši, apjukuši, sevī un cilvēkos apmaldījušies, ar milzīgu vēlmi pēc siltuma un palīdzīgas rokas.

Latvija ir bagāta ar nomaļiem ciematiem, tikpat vientuļiem pilsētu nostūriem, kuros noris sava, savrupa dzīve ar tikpat savrupiem noteikumiem.  Grāmatas galvenie notikumi norisinās vienā no šādiem nomaļiem nostūriem - Valdonē, kurā mitinās vairākas ģimenes, katra ar savu sociālo stāvokli, pieredzes bagāžu un saprašanu par pareizu dzīvošanu. Uzreiz gan jāsaka, ka lasāmviela absolūti nav viegla un vienkārša, lasīšanai nepieciešami vairāki piegājieni.

Autore grāmatu ir piesātinājusi ar salauztām dzīvēm, to ir pārpārēm. Tās pārklājas viena pār otru un savijas savā starpā, caur dažādajiem aprakstītajiem notikumiem, pieredzēm un pārdzīvojumiem ļaujot ielūkoties tik daudzos un dažādos cilvēka dzīves un pieaugšanas slāņos. Grāmatas autore ļoti emocionāli un atkailināti runā par lietām, kuras ikdienā it kā cenšamies nemanīt - vecāku pamesti bērni, alkohols, narkotikas, sabiedrības nosodījums utt.

Vietām grāmatas autore aizraujas ar pārpasaulīgiem un emocionāliem apcerējumiem par dzīves netaisnību, dažbrīd arī galveno varoņu dialogos sajūtama moralizēšana un dabiskuma trūkums. Tekstā jūtama autores pašas pieredze un zināšanas, dažbrīd liekot atskārst, ka iespējams šis nemaz nav romāns, bet atklāti izstāstīta cilvēku dzīve.  Iespējams tieši pieredzētais ir bijis par iemeslu pašas autores emocionālajām pārdomām, kas vietām parādās tekstā.

Grāmatas nosaukums "Norakstītie" ir vairāk kā atbilstošs, galvenie varoņi ir kā sevis pašu, tā sabiedrības "norakstīti". Iespējams tāpēc iesākumā bija grūti saprast, kāpēc par kaut ko tik skarbu un sāpīgu nepieciešams rakstīt, taču turpinot lasīšanu ir skaidrs, ka šādai grāmatai ir jābūt. Lai liktu plaši atvērt acis un palūkoties tālāk par paša kurpju purngaliem, saredzot savu problēmu niecīgumu blakus tām, kuras ir spiesti izdzīvot ļaudis, kuri paši pret savu gribu iemesti nosodījuma un nolemtības virpulī. Bez apkārtējo palīdzības saredzēt izeju no bezizejas ir sarežģīti, to no reizes uz reizi atgādina arī grāmatas galvenie varoņi.

Šī pavisam noteikti ir grāmata ar intensīvu garšu un tikpat intensīvu pēcgaršu. Tā neatlaiž vēl ilgi pēc grāmatas izlasīšanas .. Iespējams šī nav literāri skaistākā un poētiskākā grāmata, arī par vieglu atpūtu to ir grūti nosaukt, taču tā pavisam noteikti ir ļoti cilvēciska un svarīga.

Vērtējums: 4/5. Iesaku izlasīt visiem, kuri nebaidās no līdzpārdzīvojuma un skarba tiešuma. Iespējams šī grāmata palīdzēs labāk saprast un izprast pašiem sevi un citus. Un iespējams mudinās kādam arī palīdzēt.