"Viena taisnība visiem", D. Leona

Nekad iepriekš nebiju dzirdējusi Donnas Leonas vārdu, tāpēc mirklī, kad izdevniecība Zvaigzne ABC izdeva atkārtoto izdevumu viņas grāmatai "Viena taisnība visiem", biju pārsteigta par šo jauno vārdu savā redzeslokā. Taču izrādās, ka amerikāņu rakstniece Donna Leona ir īsta kriminālromānu rakstīšanas eksperte. Šī kundze savu 74 gadu ilgā mūža laikā paguvusi izdot 25 (!) romānus, turklāt joprojām turpina rakstīt, viņas jaunākais romāns iznāks jau šogad! Satriecoša kundzīte, vai ne? 

"Viena taisnība visiem" ir grāmata, kuras centrālie tēli ir komisārs Gvido Bruneti un noslēpumiem apvītā un skaistā pilsēta Venēcija. Saprotams, ka kriminālromānam neiztikt arī bez nozieguma. "Viena taisnība visiem" vēsta par noziegumu, kurš noticis prestižā militārā akadēmijā - atrasts miris Venēcijā ietekmīga cilvēka dēls Ernesto Moro. Puiša vecāki ir šķīrušies, taču Bruneti atsakās pieļaut domu, ka puisis būtu veicis pašnāvību. Bruneti ķeras pie notikumu izmeklēšanas un jo tālāk viņš virzās notikumu izpētē, jo neapmierinātāki un noraidošāki kļūst militārās skolas studenti un mācībspēki. 

Venēcijas skaistums un kanāli padara romānu nesteidzīgu, mierīgu, autore detalizēti apraksta katru komisāra Bruneti soli, ļaujot pārcelties te uz militāro akadēmiju, te uz policijas pārvaldi. Lieki piebilst, ka policijas kuteris ir būtiskākais pārvietošanās līdzeklis. Dažbrīd romāna nesteidzīgums rada sajūtu, ka teksts nevirzās uz priekšu, notiek tāda mīņāšanās uz vietas, kas garlaiko un novērš uzmanību no paša nozieguma izmeklēšanas. Vietām autore sniedz paskaidrojumus par Itālijas un īpaši pašas Venēcijas politisko situāciju, dažādām ar to saistītām situācijām, tajā pat laikā neaizmirstot atzīmēt, ka uz Bruneti tas ne mazākajā mērā neattiecas, uzsverot Bruneti izredzētību, taču šādas epizodes ir pietiekami reti, lai mazāk piekasīgam lasītājam nešķistu ievērības cienīgas. Tāpat arī jāsaka, ka romāns ir diezgan politisks, tāpēc, tiem, kas ar politiku nedraudzējas, romāns varētu arī nepatikt. 

Iespējams, skandināvu kriminālromāni mani ir izlutinājuši, jo šo nesajutu kā neko īpašu, taču vienu gan šī grāmata ir izdarījusi - radījusi vēlmi kaut reizi uz savas ādas piedzīvot un izdzīvot Venēciju!

Vērtējums: 3/5. 

"Purvs", Arnaldur Indridason

Kad pirmoreiz ieraudzīju paziņojumu par grāmatas "Purvs" iznākšanu dienasgaismā, biju pilna neapslāpējamas intereses tieši divu iemeslu dēļ - iepriekš nebiju sastapusies ar islandiešu literatūru un "Purvs" ir kriminālromāns. Tieši tik vienkārši. 

Ak, ja vien jūsos mīt vēlme lasīt kriminālromānu un ir klusa interese par islandiešu rimto dzīvi, kurā ielaužas slepkavība, šī grāmata ir īstā! 

Romāna "Purvs" darbība norit Ziemeļpurvā, Reikjavīkas rajonā, kur kādā pagraba dzīvoklī atrasts padzīvojuša vīrieša līķis. Viņa rakstāmgalda atviktnē tiek atrasta kāda kapa pieminekļa fotouzņēmums, tāpat arī zīmīte ar savādu vēstījumu .. Izmeklētājs Erlends nojauš, ka šī slepkavība iespējams nav tipiska islandiešu slepkavība un izrādās, ka viņam ir taisnība. Atrastā fotogrāfija izmeklētāju Erlendu ved arvien dziļāk pagātnē, kura glabā biedējošus noslēpumus un ģimenes traģēdijas, liekot pašam Erlendam izsvērt arī savu dzīvi ..

Paralēli detalizētai un aizraujoši aprakstītai izmeklēšanas gaitai, pamazām atklājas arī noslepkavotās personas drūmie pagātnes noslēpumi, savstarpēji savijas vairāku cilvēku likteņi, ģimenes traģēdijas. Manuprāt, lielu lomu grāmatas noskaņā spēlē arī romāna notikumos visur klātesošais lietus, kurš te līst aumaļām, samērcējot visu savā ceļā, te viegli virmo gaisā, tikai ļaujot nojaust savu esamību. Ar to romāns iegūst drūmu, mazliet nospiedošu noskaņu, taču, ak, cik ļoti tas paspilgtina romānā notiekošo. 

Klasiski un ierasti, taču ne mazāk aizraujoši, autors risina notikumus arī paša izmeklētāja Erlenda dzīvē, kura, jāsaka, nav nekāds romantiskais kino. Romānā liels uzsvars likts uz Erlenda un viņa pieaugušās meitas savstarpējām attiecībām. Izmeklētājs un viņa meita narkomāne ir burvīga kombinācija, kas romānu tikai bagātina. 

"Purvs" lasās viegli, raiti, neļaujot no tā novērsties ne uz mirkli. Turklāt, romāns ir bagāts aizraujošām, pat izzinošām detaļām gan par Islandi pašu, gan par dažādām situācijām saistībā ar izmeklēšanu. Ir jūtams, ka autors pirms romāna rakstīšanas ir cītīgi nodevies dažādu jautājumu izpētei, par ko viņam milzīgs kompliments. Tāpat arī kompliments romāna tulkotājam Denam Dimiņam, iespējams tieši pateicoties viņa darbam šis romāns ir kļuvis par brīnišķīgu lasāmvielu, kuru var kāri izgaršot vien pāris vakaros.  

Vērtējums - 5/5. Nespēju neuzslavēt šo kriminālromānu par tā brīnišķīgo noskaņu, mūžīgajām lietavām un detaļām, kurās pamazām atklājās sāpīgas patiesības. Šo romānu ir vērts atcerēties! Un iespējams pat apsvērt domu par Islandes aplūkošanu savām acīm, jo uz to romāns iedvesmo ļoti! Pat ja nemitīgi līst.