"Eivas Lavenderas savādās un skaistās skumjas", L. Voltone

Ir grāmatas, kuras iepriecina, ir grāmatas, kuras atstāj vienaldzīgu un tad ir tādas grāmatas, kā šī. Visu grāmatu grāmata! Izklausās bezgala skaļi un vareni, turklāt labi, ka tā, jo šī grāmata tiešām ir varena.

Eiva Lavendera ir meitene ar spārniem. Māte, cenšoties to sargāt no pasaules cietsirdības, liedz meitai pasaules iepazīšanu. Visa dzīve kā mātei, tā meitai aizrit mājā, kurā atrodas pašiem sava pasaule. Taču slēpjoties no nepazīstamā, alkas to iepazīt kļūst arvien lielākas. Eiva no visas sirds vēlas būt tāda pati meitene kā viņas vienaudzes, bet vai tas ir iespējams, ja vēnās rit savādas un skaistu skumju tirdītas ģimenes asinis?! 

Maģiskā reālisma piekritējiem šis būs saldais ēdiens, taču ir būtiski piebilst, ka maģija grāmatas stāstā ir ievīta neuzkrītoši, turklāt izmantojot maģiskos momentus kā organisku teksta sastāvdaļu necenšoties uzturēt lasītāja uzmanību ar pārspīlējumiem. Uz pūķiem cerēt nav vērts, šī vairāk ir viegla rotaļāšanās ar vārdiem un tēliem, nekā fantāzijas robežu atspoguļošana. 

Šī pavisam noteikti ir grāmata, kura ar bagātas un burvīgas valodas palīdzību ieved savādas un brīnišķīgas ģimenes vēsturē un šodienā. Tieši šī ģimenes vēstures izstāstīšana, turklāt caur Eivas pieredzi, ir tieši tas, kas piešķir grāmatai vislielāko šarmu. Savādās un skaistās skumjas, kā izrādās, nav tikai pusaugu meitenes Eivas sirdī vien, katrs ģimenes loceklis sevī nes kādu smagumu .. Trausli un viegli vienā stāstā sastopas cerības, neizdzīvotas mīlestības, ilgas, sapņi un alkas būt iederīgam. Un, pat neskatoties uz to, ka grāmatas centrā ir daudz pamatīgu notikumu, tās stāsts no pirmā vāka līdz pat pēdējam turpina būt viegls un gaišs. Brīžiem šķita, ka grāmata plēš un plosa, taču tajā pat laikā liekot piedzīvot milzīga siltuma un prieka ieplūšanu sevī caur vārdiem. 

"Eivas Lavenderas savādās un skaistās skumjas" ir skaista un trausla proza, meistarīgi uzrakstīta un, šķiet, ne mazāk meistarīgi iztulkota. Turklāt, vienmēr ir patīkami, ja grāmata ir pārdomāta nevien saturiski, bet arī vizuāli. Šeit kompliments izdevniecībai Prometejs, jo grāmata tiešām ir ārkārtīgi skaista un vēl jo skaistāka, kad atvērta :) 

"Tāpēc vien, ka mīlestība neizskatās tā, kā tu domā, vēl nenozīmē, ka tev tās nav." 

"Kārtības maģija", Marija Kondo

Man ar kārtības uzturēšanu šķiet problēmu īsti nekad nav bijis, taču esmu no tām, kas piešķir sentimentu dažādiem sīkiem niekiem, mīl kolekcionēt dažādus izgriezumus no žurnāliem un citus niekus, kuriem kļūstot par daudz, jāatzīst, kaut kāda nekārtība tomēr ieviešas. 

Pirmoreiz par šo grāmatu dzirdēju no draudzenes, kura bija izlasījusi tās anglisko versiju un teica, ka grāmata ir tiešām laba, ja ieviesusies neskaidrība savā iedzīvē un tās lielajos apjomos. 

Atkārtoti par grāmatu ieinteresējos, kad tā tika iztulkota uz latviešu valodu un izdota izdevniecībā Zvaigzne ABC. Toreiz nodomāju: “O, forši, kādreiz varbūt jāizlasa.” Un tā arī to atstāju, līdz brīdim, kad grasījos pārvākties, lai mainītu dzīvesvietu. Sēžot starp kartonu kastēm un lieliem maisu kalniem, sapratu, ka man apkārt ir pārāk daudz lietu, kurām neredzu pielietojumu un kuras vajadzētu vienkārši likvidēt. Toreiz ieviesu mazu revīziju un iestājos rindā uz šo grāmatu tuvējā bibliotēkā. 

Pagāja tieši un precīzi pus gads, līdz es beidzot biju “izstāvējusi” šo rindu uz grāmatu un beidzot varēju ķerties klāt pie lasīšanas (jāpiebilst, ka ir baisi stulbi, ka uz visu pilsētu ir tikai viens foršas grāmatas eksemplārs, dažkārt derētu vairāki)!

Jāsaka, ka šī grāmata ir viegli lasāma, turklāt, vietām to var pat nelasīt, tikai pārskatīt, jo autore sistemātiski atkārto vienu un to pašu informāciju, tikai dažādojot piemērus. Iespējams, ja grāmatā būtu iekļautas tikai būtiskākās idejas, tā būtu vien plāna brošūra. 

Galvenā autores ideja, veicot kārtošana, ir visas vienas grupas priekšmetus savākt vienkopus un tikai tad uzsākt attiecīgās priekšmetu grupas revīziju, tāpat arī vienmēr ir būtiski pajautāt sev, vai konkrētais priekšmets vairo prieku. Ja prieka nav, priekšmetu nepieciešams izmest. Tāpat arī nepieciešams katram priekšmetam atrast konkrētu vietu tās novietošanais un stingri arī turēties pie tās, regulāri nemainot priekšmeta atrašanās vietu.

Pieļauju, ka grāmata uz mani nav atstājusi nepieciešamo iespaidu, jo joprojām iebilstu M.Kondo ieteikumam no visa liekā un nevēlamā atbrīvoties, to vienkārši izmetot. Īpaši sāpīga man šī doma šķiet saistībā ar vēl neizlasītajām grāmatām. Jā, jāatzīst, ka daža laba grāmata neizlasīta manā plauktā stāv jau gadus piecus, iespējams to nepieciešams mainīt. 

Grāmata ir vienkārša, viegli uztverama un brīžiem sastopami arī tiešām labi padomi. Taču galvenais, ko grāmata manī rosināja, bija kārtības spars un apziņa, ka katrs papīra gals, ko esmu kādreiz saglabājusi, šobrīd man vairāk nav vajadzīgs. 

Tāpat arī šī grāmata palīdzēja radīt 2017. gada lasīšanas apņemšanos - mazāk apmeklēt bibliotēku un grāmatnīcu, vairāk lasīt to, kas pašas plauktā. Manuprāt, tas ir labs iesākums, lai apvienotu kā patīkamo, tā lietderīgo. Un Marija Kondo var neizteikt savus iebildumus, jo lasīšana man pavisam noteikti sagādās prieku! :)