Problēma? Nieki!

Starp grāmatu blogeriem jau kādu laiku klīst interesanta stafete, kuras mērķis ir noskaidrot lasītāju potenciālo problēmu risinājumus. Jāsaka gan, ka daļu no šīm 11 problēmām, nemaz īsti neuzskatu par problēmām, taču šķita gaužām interesanti palūkot, kas tad man ir sakāms visa šī sakarā ..

1. Tavā nelasīto grāmatu sarakstā ir apmēram 2000 grāmatu. Kā tu spēj izlemt, ko lasīt nākamo?

Mans lasāmo grāmatu saraksts tiešām ir garš, taču es ticu, ka izlasīt visu, ko es vēlos, vienas dzīves laikā ir neiespējami, tāpēc diži par savu lasāmo grāmatu sarakstu neraizējos. Visbiežāk izvēlos to, kas izraisījis interesi, piemēram, bibliotēkas jaunumu plauktā vai nolūkots grāmatnīcas plauktos.


2. Tu esi grāmatu izlasījis līdz pusei, taču jūti, ka tev tā nepatīk. Metīsi mieru vai pabeigsi līdz galam?
Man laiku pa laikam gadās tikt pie grāmatas, kura pieviļ visas manas gaidas, taču visbiežāk lasīšanu turpinu, līdz tieku ar to galā. Taču ir arī tādas grāmatas, kuras ir tik negaršīgas, valodiski nebaudāmas, ka pārstāju to lasīšanu jau tad, ja neesmu tikusi ne pusē. Nav vērts mocīties, ja var izzināt arvien jaunu un jaunu lasāmvielu. 

3. Tuvojas gada beigas un tu esi tik tuvu, bet tomēr tik tālu no sava Goodreads izaicinājuma sasniegšanas. Vai tu mēģināsi to sasniegt; ja atbilde ir jā, tad kā?

Goodreads izaicinājums man ir aktuāls tikai tik daudz, lai piefiksētu, cik daudz grāmatu spēju izlasīt gada laikā. Man patīk salīdzināt izlasīto grāmatu skaitu un dažkārt pat pēc grāmatu daudzuma nosakāms, cik labs vai slikts man ir bijis konkrētais gads dzīvē vispār. Formula vienkārša - jo labāk jūtos, jo vairāk lasu. Ja mokos ar sirdssāpēm vai nebūšanām dzīvē, lasīšana nav produktīva.
Īpaši uz izaicinājuma sasniegšanu neiespringstu, visbiežāk tāpat izlasu vairāk, nekā esmu atzīmējusi Goodreads izaicinājumā.


4. Grāmatu vāki sērijai, kura tev ļoti patīk, nesaskan savā starpā. Kā tu tiec ar to galā?

Grāmatu sērijas lasu reti, jo vienmēr pēc brīnišķīgas pirmās grāmatas seko nākamā, kas ir mazāk laba, kas samazina manu interesi par visu sēriju kopumā. Turklāt, vēl līdz šim neviena grāmatu sērija man nav piederējusi, tāpēc nesaskaņas to vāku starpā mani absolūti nesatrauc.
Taču man patīk skaisti grāmatu vāki, tos skaistākos eksemplārus es turu sev tuvāk, lai var aplūkot un papriecāties ik pa laikam, savukārt grāmatas ar netīkamiem vākiem es ielieku grāmatplauktā tā, lai neglītums nav samanāms. Tas grāmatplauktu raibums ir TIK skaists!

5. Visa pasaule ir sajūsmā par kādu grāmatu, kura tev patiesi nepatīk. Kurš būs tas cilvēks, ar kuru sakritīs tavas domas par to?

Oj, tā ir diezgan bieži, tāpēc es par to diži nesatraucos. Un ņemot vērā, ka man apkārt ir ārprātā maz lasošu cilvēku, savu nepatiku par kādu grāmatu visbiežāk vienkārši paturu pie sevis. Galvenais ir ik pa laikam atcerēties, ka lasītāju gaumes ir bezgala dažādas. 

6. Tu lasi kādu grāmatu un jūti, ka sāksi raudāt publiskā vietā. Ko tu darīsi?

Tad tai ir jābūt absolūti pārpasaulīgai grāmatai! Es ļoti bieži lasu ārpus mājas, parkā, sabiedriskajā transportā, taču šādās vietās agri vai vēlu rodas kas tāds, kas novērš uzmanību, līdz ar to iejušanās grāmatas lapaspusēs ir tikai aptuvena. Raudāšanai ir nepieciešams pilnīgs aizkustinājums, kuru sasniegt ir pagrūti, ja apkārt notiek dzīve.

7. Grāmatas, kura tev patīk, turpinājums tikko iznācis, taču tu esi aizmirsis, kas notika iepriekšējā grāmatā. Vai tu pārlasīsi iepriekšējo grāmatu? Izlaidīsi turpinājuma lasīšanu? Mēģināsi atrast anotāciju Goodreads? Raudāsi izmisumā?

Noteikti nepārlasīšu. Taču pavisam noteikti palasīšu kādu anotāciju vai pacentīšos atrast savās pierakstu kladēs pašas pārdomas par grāmatu, tās parasti lieliski atgriež grāmatas lasīšanas sajūtās. Ja tiek lasīts daudz un dikti, tad ir pavisam loģiski, ka kaut kas izkrīt no prāta, pašas pieraksti ir otra atmiņa :)

8. Tu negribi nevienam aizdot savas grāmatas. Kā tu laipni atteiksi cilvēkiem, kad viņi tev palūgs kādu grāmatu?

Es tiešām ļoti reti aizdodu savas grāmatas un pat ja aizdodu, tad ļoti uzticamai personai. Tas nav tādēļ, ka man būtu žēl vai baidītos, ka potenciālais lasītājs uz manas grāmatas atstātu svētdienas pankūku nospiedumus, bet gan tāpēc, ka baidos grāmatu pazaudēt pavisam. Ja aizdodu, tad cītīgi sekoju līdzi, lai grāmata pie manis atgrieztos. 

9. Tu esi iesācis un pametis novārtā 5 grāmatas pēdējā mēneša laikā. Kā tu tiksi galā ar šo negribēšanu lasīt? 

Lielākoties tā nav negribēšana lasīt, bet gan nepatika pret lasīto. Dažkārt es dikti saskumstu, ja tiešām gadās vairākas grāmatas pēc kārtas, kuras man liek piedzīvot vilšanos, taču tādos brīžos es ķeros klāt kaut kam jau zināmi kvalitatīvam, piemēram, sava mīļākā rakstnieka jaunākajai grāmatai. Jau zināms rakstības stils un valodas maniere iepriecina! 

10. Drīzumā iznāks tik daudz jaunu grāmatu, kuras tu ļoti gribi izlasīt. Cik no tām tu nopirksi?

Tādos brīžos es lepni paceltu galvu dodos bibliotēkas virzienā un klusi sirdī ceru, ka kāds man dzimšanas dienā uzdāvinās dāvanu karti grāmatnīcas apmeklējumam. Un ja neviens nedāvinās gājienu uz grāmatnīcu, tad es turpināšu pacietīgi gaidīt grāmatu bibliotēkas lasītāju rindās :) 

11. Pēc tam, kad esi nopircis jaunas grāmatas, kurām tu ar nepacietību gribi ķerties klāt, cik ilgi tās stāv plauktā, līdz tu patiešām sāc tās lasīt?

Oj, tie var būt pat gadi, jo dažkārt mani grāmatu pirkumi ir tikai tādas iegribas, lielākoties radušās grandiozu atlaižu iespaidā. Taču es par to nesatraucos, jo, ja kaut kas man pieder, es to varu izlasīt jebkurā laikā.

Vai arī tev  kāds no šiem jautājumiem ir aktuāls? 

Grāmatzīmes

Grāmatu lasīšana ir brīnišķīga nodarbe, taču jāatzīst, ka bieži šo nodarbi iztraucē vai pārtrauc dažādi ikdienas un cilvēka iegribu veidoti apstākļi, kā piemēram, tāds sīkums kā miegs. Un tad nu šajās pauzēs, kad grāmata tiek nolikta malā, ir trīs iespējas kā iegaumēt pēdējās rindkopas atrašanās vietu grāmatā, lai pēcāk lasīšanu turpinātu - grāmatzīme, grāmatas lapu stūru nolocīšana un lapas puses numura iegaumēšana. Mans tētis, piemēram, grāmatzīmes neatzīst kā tādas, viņš saka, ka nav ko niekoties ar papīrīšiem, ja var vienkārši iegaumēt vietu, kurā lasīšana pārtraukta un, ja ar atcerēšanos grūti, var taču palasīt mazliet uz priekšu vai atpakaļ un saprast, kura no rindkopām ir īstā. Savukārt es esmu milzīga grāmatzīmju fane, man šķiet, ka man jau ir izveidojusies tāda mazītiņa grāmatzīmju kolekcija, jo dažkārt pat nespēju izvēlēties, kuru no visām izmantot konkrētajai grāmatai. Un kādā no šādām reizēm iedomājos par citu lasītāju grāmatzīmēm un par to, cik priecīga būtu uzzināt citu lasītāju grāmatzīmju lietošanas vai nelietošanas stāstus. 

Man patīk, ja starp grāmatas lapas pusēm var ielikt kaut ko skaistu, tā, lai grāmatu paņemot rokās, patīkami būtu arī acīm. Lielākoties savas grāmatzīmes gatavoju pati, vadoties pēc radoša noskaņojuma vai internetā nolūkotas idejas, lielākoties izmantoju dažādus jaukus papīra atgriezumus vai filcu. 

Ņemot vērā, ka esmu no personām, kura darot vienu darbu, mīl darīt arī otru, bieži grāmatzīmes top kāda seriāla vai filmas skatīšanās laikā. Nodarbināts gan prāts, gan rokas.

Ja nav noskaņojuma izpausties radoši pašai, tad nesmādēju arī draugu sūtītas pastkartes vai grāmatzīmes, kuras ierodas līdz ar pasūtījumiem no Bookdepository.

Reizēs, kad ir grāmata, bet līdzi nav grāmatzīme, izlīdzos ar to, kas pa rokai - tramvaja talons vai iepirkumu čeks, taču tas ir īslaicīgs risinājums, jo līdzko esmu atpakaļ mājās, arī grāmata iegūst patstāvīgu grāmatzīmi. 

Man patīk ielīst citu grāmatu lasīšanas un to lietošanas paradumos, tāpēc, manuprāt, šis būtu pavisam jauks veids kā to darīt - iepazīt lasītāju caur to grāmatzīmēm. 

Ļoti priecātos, ja izdotos iepazīties ar Norelles, Līgas un Ingas grāmatzīmju lietošanas/ nelietošanas stāstiem un foto. Aicinu arī citus grāmatmīļus padalīties ar saviem grāmatzīmju lietošanas paradumiem. 

dzeja grāmatu nosaukumos

Pa dažādiem blogiem klejo brīnišķīga Ingas Pizānes - Dilbas uzsākta akcija, kas rosina cilvēkus ar patiku uz lasīšanu, izveidot pašiem savu dzejas darbu, veidotu no grāmatu nosaukumiem. 

Skatienu sava grāmatu plaukta virzienā raidīju vairākkārt, līdz iedvesmas pilna devos pie tā, lai pārcilājot savas grāmatas, arī tiku pie trim jaukiem haikām radniecīgiem pantiņiem. 

Nāve- tās nav beigas

Tās dienas acīm.

Viņpus stikla

Četri pēc pusnakts.

Esiet sveicinātas, skumjas

Elpas šūpoles.

Apskāviens - 

Putekļi smilšu pulkstenī.

Sods par klusēšanu

Šeit biju es.

Sarkanie bērni -

Kartona kareivji.

Skaisti, vai ne? Un līdzi nāk nevien secinājums, ka dzeja rodas mums visapkārt, bet arī tas, cik tomēr daudz jauku neizlasītu darbu guļ manā grāmatu plauktā. Lasīt, lasīt un vēlreiz lasīt.

top 10

pirms vairāk kā gada pa interneta plašumiem un dažādiem blogiem klīda savdabīga grāmatu lasītāju un mīlētāju akcija, kurā cilvēki tika aicināti atcerēties reiz izlasīto un izveidot grāmatu top 10, kurā būtu īpaši nozīmīgas un/vai mīļas grāmatas. 

tolaik es arī tādu topu izveidoju un atceroties par to, vēlējos to atkārtoti aplūkot un sevī izvērtēt vai ir kaut kas mainījies emocijās pret grāmatām. pārskatot šo sarakstu, gan jāsaka, ka mainīt nevēlētos neko, tikai pievienot vēl vienu, kā pievienoto vērtību, - R. Pulkkinena "Patiesība", kas bija valodiska bauda, turklāt, pasakaini savērpta meistarīgā stāstā. tiešām no tām grāmatām, kura ir jālasa un jātur tuvu sev klāt.

tātad, tops. secībai nav īpašas nozīmes, galvenā ir vērtība.

I.ŽOLUDE "Sarkanie bērni."
mans prieks un acuraugs, ne grāmata. šī bija pirmā šīs autores grāmata, kuru izlasīju. un iemīlējos gan viņas izmantotajā valodā, gan viņas prāta veidotajos trikos, kas vijas cauri visām viņas grāmatām, bet šajā man vistīkamāk. es viņu mīlu. elšu, pūšu un kliedzu no sajūsmas! 

I. JANSONE  "Insomnia."
sižets depresīvs, bet toties valoda, kādā grāmata sarakstīta ir pasakaina. mani sajūsmina Jansones un Žoludes prasme spēlēties ar vārdiem, teikumiem. esmu sajūsmā par savādi un garšīgi uzrakstītām grāmatām.

N. SPĀRKS "Piezīmju grāmatiņa."
lasīta pašā padsmitgadnieces plaukumā un izlasīta vienas nakts laikā, raudot kā trakai un asaras slaukot segas pārvalka stūros. tieši tāpēc tik būtiska. 

S. DŽ. VOTSONS "Pirms es aizeju gulēt."
grāmata tika izlasīta pavisam nesen un bija kā apliecinājums tam, ka cilvēkiem ticēt nedrīkst. veiksmīgi uzrakstīts romāns, kurš pēc tam liek aizdomāties par to, ka nekad un nekur nevar zināt, kurš un kā tevi vēlas apčakarēt. 

M. GĪLIHS "Apskāviens."
grāmata par dīvaini, kurš strādā morgā un viņa jūtīgo emocionālo un visu citu pasauli. skaista un ērmota grāmata, bet pasakaina savā dīvainībā, viena no "obligāti jāizlasa atkārtoti" saraksta. 

S. KINGS "Zvēru kapiņi."
grāmata - iepazīšanās ar Kingu un šausmu pasauli. pirms tikšanās ar šo grāmatu, lielākoties lasīju visādus pusmīlas romānus, līdz divdesmit gadu vecumā tiku ierauta Kinga maģiskajā pasaulē. grāmata liek saprast, ka labāk kā skatīties šausmas filmās, ir pašai tās izdomāt lasot. 

DŽ. D. SELINDŽERS "Uz kraujas rudzu laukā."
viena no pirmajām reizēm, kad smējos kā kutināta, lasot grāmatu. iespējams, ja tagad pārlasītu, arī savus smieklus pārdomātu, bet man joprojām ir saglabājusies ļoti saulaina sajūta saistībā ar šo grāmatu. 

N. GOLDBERGA "Rakstīt par būtisko."
kad man šo grāmatu uzdāvināja, pirmās pāris nedēļas vazāju to sev līdzi jebkur, kur devos, turklāt, ne tikai pārnēsājot to, bet arī pārlasot.
ar šo grāmatu es aizsāku arī savu brīvā dabā lasītājas karjeru un ar šo grāmatu joprojām uzturu siltas attiecības. šī grāmata dod ticību, ka es kādreiz uzrakstīšu pati savu grāmatu. ļoti par to ceru. 

H. MURAKAMI "Uz dienvidiem no robežas, uz rietumiem no saules."
mana pirmā iepazīšanās ar Murakami pārauga mīlestībā. patīk tik ļoti, ka ļoti. viņš pats nezina, par ko raksta, bet raksta par to pārdomāti, pārliecināti un pietiekami īpatnēji, lai es būtu sajūsmā.