16 jūlijs, 2016

"Es ceļoju viena", S. Bjorks

Esmu lasītāja, kura savu nākamās grāmatas izvēli balsta lielākoties uz emocijām vai grāmatas pieejamību bibliotēkas plauktā, taču dažkārt manī ieslēdzas vēl pāris kritēriji, kā piemēram frāze "skandināvu detektīvs" uz grāmatas vāka un vienkārši pasakaini skaists grāmatas noformējums. Šajā grāmatas izvēles reizē iedarbojās visi augstāk minētie kritēriji un labi, kam man viņu ir, citādi būtu palaidusi garām pavisam aizraujošu un noskaņām bagātu grāmatu. 

Tātad, stāsts sekojošais - viena pēc otras tiek  atrastas vairākas mirušas meitenītes, turklāt ietērptas lellēm raksturīgās kleitās un ar kaklā pakārtu zīmīti, uz kuras rakstīts "Es ceļoju viena". Pie nozieguma izmeklēšanas ķeras izmeklētājs Holgers Munks, aicinot sev palīgā dzīves pagurušo, taču ļoti uzticamo izmeklētāju Miu Krīgeri un aizraujošā izmeklēšana var sākties. 

Kā jau kārtīgā detektīvā pieklājas, nozieguma izmeklēšana mijas ar dažādiem tumšiem izmeklētāju personīgajiem pārdzīvojumiem un dzīves nebūšanām, savstarpēji sasaistoties vieglā un plūstošā stāstījumā un, saprotams, nozieguma atrisinājumā. Taču, lai nokļūtu līdz romāna stāstījuma atrisinājumam, jāiepazīstas ar raženi daudz tēliem un notikumiem. Romāna sākums gan, jāsaka, liekas bezgala haotisks, autoram pārlieku koncentrējoties uz romāna varoņu personiskajiem pārdzīvojumiem, brīžiem pārlieku attālinoties no nozieguma izmeklēšanas. Taču nav tik traki kā izklausās, jo romānam ritot uz priekšu, rodas sajūta, ka arī pats grāmatas autors ir uz viļņa un ar katru lapas pusi stāstījums kļūst arvien raitāks un plūstošāks. Starp citu, biju patīkami (nu citus vārdus nerodu) pārsteigta, kad grāmatas stāstā sastapos arī ar diviem noziegumos iesaistītiem latviešu izcelsmes tēliem, kuri stāstā bija pieminēti vien iespaidu paspilgtināšanas nolūkos, bez jebkādas tālākas nozīmes stāstā. Sīkums, bet patīkami, tā teikt. 

Romāns ir tiešām aizraujošs un viegli lasāms. Kad šķietami prātā esi jau kādu turējis aizdomās, visas aizdomas izgaist kā ar burvju mājienu un lasītājs tiek aizrauts pie nākamajiem pierādījumiem un jauna aizdomās turamā. Dažbrīd gan autors sniedz kādu sarežģījumu, kuru pats šķietami nezina kā atrisināt, tāpēc rada pārspīlēti jokainas situācijas, kurās ļauj pašiem izmeklētājiem it kā šķietami no nekurienes atrast risinājumu, nesniedzot nevienu loģisku pamatojumu. Taču šie nelielie misēkļi nav traucējoši, viņi tur vienkārši ir. Iespējams, ka pat kādam mazāk piekasīgam lasītājam ar šo nebūs nekādu problēmu. 

Šis tiešām ir aizraujošs romāns, bagāts ar noslēpumiem, interesantiem un mazliet savdabīgiem personāžiem un piesātināts ar spriedzi. 

Vērtējums: 4,5/5. Ļoti aizraujoša lasāmviela, noteikti iesaku. 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru