24 aprīlis, 2019

Bārā ienāk zirgs, Dāvids Grosmans

"[..] vislabākais veids, kā kaut kur tikt novērtētam, ir būt kaut kur citur, pareizi?" /26. lpp.

Šis citāts mani noķēra un pieturēja visu grāmatas lasīšanas laiku, jo tik ļoti sasaucās ar manu šī brīža sajūtu par pašas ikdienu, tāpat kā tas sasaucas ar grāmatas sajūtu. Ir sajūta, ka šī grāmata "Bārā ienāk zirgs" ir par centieniem būt kaut kur citur, neesot tur, kur konkrētais mirklis liek atrasties, un par to netveramo vēlmi būt novērtētam, lai kādus līdzekļus tas arī prasītu. 

Komiķis Dovs Grinšteins iecerējis īpašu priekšnesumu, kurš atšķirtos no ierastās stand-up pieredzes. Uz šo pasākumu uzaicinājis arī savu bērnības draugu .. Priekšnesumam ritot uz priekšu, pamazām kā skatītāji, tā lasītāji tiek ievikti arvien dziļāk komiķa atmiņu plašumos, kas arvien vairāk liek apjaust savu klātbūtni lielā notikumā. 

"Bārā ienāk zirgs" iesākās kā jau ikviens stand-up priekšnesums, ar skatītāju iesildīšanu, joku plēšanu un ķircināšanu, taču jau pašā sākumā nepameta sajūta, ka šis stand-up būs atšķirīgs no ierastā. Man vajadzēja patiešām daudz pacietības un pārliecības, ka tas ir tā laika vērts, lai "Bārā ienāk zirgs" turpinātu lasīt, dusmās nenometot to malā. 

Man personīgi nekad nav bijusi tāda baigā patikšana pret stand-up priekšnesumiem un jau grāmatu paņemot rokās, zināju, ka šī grāmata man būs izaicinājums. Jo stand-up. Taču patiesībā tas pat nebija nekāds izaicinājums, īstais pārbaudījums sākās tikai tad, kad "jautrā daļa" bija beigusies. Lasītāju acu priekšā komiķis Dovs izvērš sevi otrādi, burtiski uzplēš, vienlaikus šajās sāpēs raujot līdzi ikvienu, kurš ir klātesošs.  

Jo vairāk lasīju, jo vairāk šķita, ka piedzīvoju kaut ko neaprakstāmu, vārdos neizstāstāmu. Šķita, ka šī nav vienkārši literatūra, bet pieredze. Tāda sāpīga, līdz kaulam apjaušama. Vēl neviena grāmata līdz šim mani nebija izmētājusi pa tik vērienīgiem emociju kalniņiem. Augšā un lejā, riebums un prieks, dusmas un visdziļākās skumjas, vienaldzība un līdzpārdzīvojums .. tik daudz vienā pavisam nelielā grāmatā. "Bārā ienāk zirgs" nav vienkārša grāmata. Sākumā gribas, lai tā ātrāk beidzas, taču tai tiešām piedzīvojot pēdējo lapas pusi, ir tik ļoti žēl, ka nav vēl, pat neskatoties uz to, cik emocionāli grūti brīžiem ir dzīvot līdzi visam notiekošajam. 

Emocionālais uzslāņojums šajā darbā ir iespaidīgs, īsts pārbaudījums, taču ļoti vērtīgs. Gan galvenā varoņa, gan sevis paša dēļ. Jo par to jau arī ir stand-up, manuprāt. Par spēju dzirdēt pateikto, iznest sev cauri un spēt uz to paraudzīties ar mazliet gaišāku, jau atvieglotāku skatu. 

P.S. Esmu neizsakāmi priecīga par to, ka "Bārā ienāk zirgs" ir pārtulkots latviski un, pateicoties Mārai Poļakovai, ieguvis iespēju nokļūt Latvijas lasītāju rokās. Taču vēl priecīgāka esmu par to, ka Māras Poļakovas tulkojums nominēts Latvijas Literatūras Gada balvai 2019. Tā ir iespēja vērtīgai literatūrai piedzīvot sastapšanos ar savu lasītāju, kā tas notika ar mani. Sastapos ar "Bārā ienāk zirgs" un jau nedēļu aizvadu mēmā sajūsmā par šo darbu. Lasiet! 


Nav komentāru:

Komentāra publicēšana