03 maijs, 2016

"Putnu osta", Lilija Berzinska

Tātad, "Putnu osta" - grāmata ar skaistu nosaukumu un fantastiski vilinošu grāmatas noformējumu, laikam jāsaka, ka šīs grāmatas vāka noformējums ir mans šī brīža mīļākais. Bet kā tad ar saturu? 

Grāmatas pēdējais vāks lepni ziņo, ka grāmata "Putnu osta" ir romantiskais romāns, turklāt autores debijas romāns pieaugušajiem. Iesākumā tas šķiet pārlieku skaļš paziņojums, taču izkūstot lapas pusei aiz lapas puses, atklājas skaistas valodas mežģīnes, radot romantiskus pārdzīvojumus nevien grāmatas varoņos, bet arī pašā lasītājā. 

Skaisti veidots un brīnišķīgi uzrakstīts romāns par laika ritējumu un visu to, ar ko cilvēkam nākas sastapties virzoties dzīvē uz priekšu - ieguvumi, zaudējumi, nāves un sāpes, ko tās nes sev līdzi. Grāmatā aplūkota katra varoņa individuālā cīņa ar sevi, saviem sapņiem un realitāti, katra centieni iegūt to, pēc kā ilgojas ikviens - mīlestību un sirdsmieru. 

"Ikvienam bija kāda bīstami krāčaina dvēseles upe; katram gadījās savainoties negaidītā dvēseles nogruvumā; visi kaut reizi ir maldījušies savas būtības necaurredzamos mežos un stiguši savas patības muklājā."

Grāmata iesākas ar nebeidzamiem jautājumiem, nenoskaidrotām dzīvēm un neatrisinātām attiecībām, taču arvien straujāk tuvojoties grāmatas nobeigumam, pamazām atklājās arī atbildes uz jautājumiem, kā arī tika sniegts ieskats iepriekš neiepazītos noslēpumos. 
Varoņu starpā risinās pārlieku filozofiski dialogi, rosinot domāt par tiem, kā vairāk romānam nevis dzīvei piemērotiem, taču tieši šī filozofiskā piegarša dialogos un eksistenciāli sāpīgu jautājumu iztirzāšana sarunu ceļā manī raisīja vislielāko patikšanu pret šo grāmatu. Šī ir līdz kaulam skaista, prātuļot un filozofēt aicinoša grāmata un, iespējams, kādam šo lasot radīsies atbildes uz saviem "kāda dzīvei jēga" jautājumiem. 

Vēl viena grāmatas pievienotā vērtība ir vēlme visu laiku turēt tuvumā papīru un pildspalvu, lai piefiksētu skaistos teikumus, brīnišķīgās domas. Jo skaistā ir tiešām daudz. 

"Viņi bija jauni. Abi alka sāpēt, kāri dzert izmisumu un sakāpinātas emocijas un gatavi katru dienu vismaz desmit reizes atvadīties, lai pēc tam saliptu kopā vēl stiprāk - neatšķetināmi, neatdalāmi un nenoplēšami."

Taču visā šajā brīnišķīgumā ir arī sava karotīte darvas - klišejisks un amerikāņu romantisko filmu cienīgs nobeigums, kas absolūti sabojāja visu grāmatas gaitā radušos burvīgo literāro pēcgaršu. Es ticu, ka grāmatu aizvest līdz vieglām un skaistām beigām nav viegli, taču šeit nu autore varēja pastrādāt mazliet vairāk .. 

Vērtējums: 4/5. Brīnišķīgs debijas romāns par pagātni, kas ir katra cilvēka personību veidojošs apstāklis un par sevis atrašanu. 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru