24 augusts, 2016

"Pirms atkal tiksimies", Dž.Moja

Jau ilgāku laiku tiek reklamēta filma "Pirms atkal tiksimies" un šī filma veidota balstoties uz tāda paša nosaukuma grāmatu, kuru sarakstījusi britu rakstniece un žurnāliste vienā personā Džodžo Moja. Pirms skatīties filmu, man vienmēr šķitis būtiski izlasīt arī grāmatu, tāpēc ir gana loģiski, ka vēlējos iepazīties ar grāmatu, pirms manu prātu un uzmanību pārpludina filma. 

Grāmatas "Pirms atkal tiksimies" sižets ir bezgala vienkāršs un ļoti paredzams, turklāt pasniegts tā, ka agri vai vēlu sametas mazliet tā kā žēl. 
Galvenā varone ir dzirkstoša un dzīvespriecīga jauna sieviete Lūisa, kura neilgojas pēc lielo pilsētu iespējām un izaicinājumiem, priekšroku dodot mazpilsētas mieram un klusumam. Un ir arī Vils, bagāts un ambiciozs jauns vīrietis, kurš negadījumā ir spiests zaudēt kā ambīcijas, tā arī veselību, iemantojot milzīgu nīgrumu pret pasauli un pašam pret sevi. Nejaušību rezultātā Lūisa ienāk Vila dzīvē un apņemas to piesātināt ar prieku. 

Jauks, vienkāršs un naivs stāsts par draudzību, mīlestību, zaudējumiem un, galvenokārt, par dzīvi, kādu mēs paši to veidojam. Jau pašā grāmatas sākumā ir skaidrs, kurp šis viss ved, grāmatas sižets ir diezgan klišejisks. Šī pavisam noteikti ir grāmata, kuru lasot uzreiz top skaidrs, ka tai neizbēgami paredzēts romantiskās filmas liktenis.

Grāmata "Pirms atkal tiksimies" ir tiešām sirsnīga, taču vietām ir manāms, ka autore pārcenšas, žēlojot savus varoņus, kas manī kā lasītājā rada tikai aizkaitinājumu. Dažbrīd autore piemirst, ka pasludinājusi galveno varoni Lūisu par mākslinieciska apģērba piekritēju, nevietā un nelaikā izklāstot par "ērmību", kas konkrētajā reizē Lūisai mugurā, nesniedzot tam nekādu tālāku nozīmi. Iespējams autore nav varējusi līdz galam sadzīvot ar pašas pieņemto tēlu, vietām manāma arī galvenās varones vainas izjūta un atvainošanās par to, ka pieaugušā vecumā joprojām ir sajūsmā par pumpainām zeķubiksēm un ērmotām frizūrām. 
Tāpat arī jūtams, ka Džodžo Moja nejūtas ērti risinot sarežģītus dialogus varoņu starpā vai kādas ne pārāk vienkāršas situācijas, bieži atstājot lasītāju bez risinājuma un neziņā. 

Visas nebūšanas ir piedodamas, jo grāmata "Pirms atkal tiksimies" uzrakstīta viegli un interesanti, taču  par mākslīgi veidoto romantiku gan neesmu sajūsmā. Kopumā grāmatai nebūtu nekādas vainas, ja to izvēlētos vismaz piecus gadus atpakaļ. Šim brīdim man tā šķita par pārsaldinātu un naivu. Grāmata kā radīta romantikas piekritējiem un tiem, kuriem patīk bezrūpīga lasīšana. Šī grāmata no lasītāja neprasa iedziļināšanos, tikai klātesamību.

Vērtējums - 3/5.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru