23 februāris, 2016

101. kilometrs, Guna Roze

Šādas grāmatas mūsu tautai ir nepieciešamas kā pusdienas un svaigs gaiss. Kāds varbūt liegsies, ka nepieciešamība nav nemaz tik liela, jo brokastis paēstas kārtīgas un svaigo gaisu jau ar kādā jaukā dienā var arī nesaņemt, nav jau mirstama vaina, tā teikt. Nav, taču tas viss dod piepildījumu. Īpaši skaidrības ieviešana par dažādiem vēsturiskiem momentiem Latvijas vēsturē. 

Pēdējā laikā ļoti priecājos un novērtēju, ka arvien vairāk parādās grāmatas ar vēsturisku fonu, kurš lielākoties pat nav tikai fons, bet gan grāmatas centrālais tēls.

Iepriekš es biju pazīstama ar informāciju, ka Padomju savienībā par nestrādāšanu varēja ielikt cietumā, tāpēc ļaudis, kuriem strādāšana nešķita kā vistīkamākā nodarbe, mēdza ik pa laikam kaut kur izkārtot pierakstu, ka ir strādātāji un viss kārtībā. Taču šī grāmata sniedz daudz plašāku informāciju par padomju laiku tradīcijām cilvēku pāraudzināšanā un nosacītas kārtības ieviešanā. 

Padomju Savienībā nebija padibeņu un dīkdieņu, tā vismaz visiem labpatika domāt. Patiesībā cilvēku dažādība bija vislielākā kā šodien, tā tolaik, Taču ir viena būtiska atšķirība - Padomju Savienības vara cītīgi piestrādāja, lai atbrīvotos no varai netīkamiem "elementiem" - ubagiem, dīkdieņiem, invalīdiem, dzērājiem, ielasmeitām un pārlieku brīvdomīgajiem. Ja neizdevās ļaudis vest pie prāta ar miermīlīgiem paņēmieniem, tad šādās situācijās labi noderēja tiesas lēmums "par parazītisku dzīvesveidu", lai izolētu viņus no komunisma cēlāju saimes un izraidītu labi tālu no PSRS galvaspilsētām. Par šīm vietām tolaik skaļi nerunāja, tās dēvēja lakoniski, bet ietilpīgi - 101. kilometrs. 

"101. kilometrs" ir brīnišķīgi veidots, dokumentālām detaļām un fotoliecībām piesātināts darbs, kas sniedz pamatīgu ieskatu cilvēku dzīvēs, ikdienas notikumos un laikmetam atbilstošās detaļās. Grāmata nevien ļauj palūkoties uz konkrētu vēsturisku posmu, bet arī sniedz apziņu, ka laiks kādā dzīvojam šobrīd ir īsta medusmaize. Visvairāk novērtēju tieši to, ka grāmata ir prozas darbs, iztiekot bez vēsturiskajām grāmatām ierastās faktu pārpilnības, tā vietā dabiski sapludinot vēsturisko patiesību ar autores fantāziju un burvīgo rakstītprasmi. 
Būtiskākais, ko šī grāmata ļauj atkārtoti apjaust - cilvēks ir tikai cilvēks, lai arī kādas varas censtos sagūstīt to dzīves, sapņus un mīlestības. Mīlestība un sapņi ir dzīvi arī visbaisākajās vēstures lapaspusēs.

Vērtējums - 5/5. Vērtīga lasāmviela kā vēstures mīļotājam, tā lasītājam parastajam.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru