04 februāris, 2016

"Melnā rītausma", S. & R. Berjlindi


Kāda nama pagalma smilšu kastē tiek atrasta nogalināta trīsgadīga meitenīte, dažas dienas vēlāk tiek noslepkavots septiņus gadus vecs zēns. Aizdomas krīt uz rasistiski noskaņotu ļaužu grupām, kas izteikušas draudus bērnu vecākiem. 
Ar Olīviju, kas uz laiku norīkota darbā ārpus Stokholmas, sazinās kriminālkomisāre Mete, kura vada šo slepkavību izmeklēšanu. Abas sievietes apvieno spēkus, lai notvertu slepkavu.

Savukārt bijušā kriminālkomisāra Toma Stiltona rokās nonāk grāmata, kurā ielikti avīžu izgriezumi, kas vēsta par neatklāto eskorta meitenes Jillas slepkavību. Tieši no šīs slepkavības izmeklēšanas Stiltons savulaik atstādināts, un viņš nav spējis to aizmirst.

Kad gan Jillas, gan bērnu slepkavību izmeklēšanā iegūto DNS rezultāti sakrīt, notikumi iegūst jaunu pavērsienu, atkal savedot kopā Stiltonu, Olīviju un Meti. 

Šī ir trešā Berjlindu pāra grāmata, kurā Toms un Olīvija sastopas noziegumu krustcelēs, un jāsaka, ka šī ir ne mazāk iespaidīga par iepriekšējām divām - "Pilnmēness paisums" un "Trešā balss". Tas ir apbrīnojami, cik daudzveidīgi, pārsteidzoši un piesātināti šie autori raksta. Šoreiz viņu sadarbības rezultātā ir radies meistarīgi veidots romāns par Zviedrijā aktuāliem jautājumiem - rasismu. Notikumi savijas viens ar otru vienmērīgā saiknē, lasītājam sniedzot kā jautājumus, tā atbildes, turklāt pārsteidzošā meistarībā ievijot arī pirmo grāmatu noslēpumus. Varu likt galvu ķīlā, ka autori visas trīs grāmatas ir rakstījuši vienlaikus, jo lasot "Melno rītausmu", nepamet sajūta, ka viss šis bija jau zināms pirms tapa pirmā no viņu grāmatām "Pilnmēness paisums". 
Galvenie tēli, manuprāt, ir īsti skandināviski (nevienu nepazīstu, bet viedoklis ir, kā smejies) - savrupi, vienatību mīloši un pašpietiekami. Dažbrīd mazliet kaitinoša ir Olīvijas spraukšanās visur pa vidu kā vieglprātīgai pusaudzei, taču kaut kā jau viņa ir jāiesaista notikumos, vai ne tā?! Tēli savstarpēji ir ļoti dažādi, viens par otru interesantāki, aizraujoši ir nevien notikumi kriminālajā pasaulē, bet arī tas, kas tiek risināts katra varoņa personīgajā dzīvē. 
Šo grāmatu pilnīgi noteikti var lasīt neatkarīgi no tā vai iepriekš ir lasīts kāds no Sillas un Rolfa Berjlindu darbiem, jo grāmata sniedz ieskatu ne vien konkrētajos notikumos, bet nedaudz ieskicē arī būtiskākās nianses no pirmajām grāmatām. Lasītājam, kurš ir lasījis visas grāmatas no Olīvijas un Toma Stiltona sērijas, šie jau iepriekš pieminētie sīkumi varētu likties traucējoši, taču tie iespējams ir nepieciešami, lai lasītājs iegūtu pilnīgāku priekšstatu par galveno varoņu - Toma, Metes un Olīvijas - pagātnes pārdzīvojumiem.   

Vērtējums - 5/5. Grāmata ir tiešām veiksmīga, meistardarbs ne detektīvs. 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru